Raksti par mākslinieku



Gustava Filipsona izstāde ”Iluzionisti”
JŪLIJS 6, 2010            NAV KOMENTĒTS
9. jūlijā “Nabaklabā” gleznotājs Gustavs Filipsons atklās izstādi „Iluzionisti”.
Gustava Filipsona darbi ir abstrakti un iluzori. Jaunā mākslinieka domāšanas un darbības metode asociējas ar ieskatīšanos tumsā, kurā acij pakāpeniski aprodot ar gaismas trūkumu atklājas arvien jaunas šķietami neredzamās ainas detaļas. Šī tumsa asociējas ar nezināmo, nesaprotamo un neizskaidrojamo. Savukārt raudzīšanās izzūdošajā gaismā ir prāta centieni to aptvert.
Veltot koncentrētu uzmanību Gustava Filipsona darbiem, skatītājam atklājas sākotnēji nepamanīti tēli, to struktūras un saistība vērienīgā kopainā.
Radot darbus par redzamo un neredzamo Gustavs Filipsons izmanto visu viņam pieejamo līdzekļu arsenālu. Mākslinieks ieklausās sevī, koncentrē uztveri, domā, sapņo, redz, jūt un neaizmirst arī par intuīciju. Gustavs Filipsons atzīstas, ka: „ļauj saviem sākotnējiem tēliem kustēties un pārvietoties gleznā darba gaitā atklājot jaunu tēlu parādīšanos – it kā iejaukšanos, kas vēlāk likumsakarīgi iekļaujas darba kopējā ainā.” Gustava Filipsona pieeja glezniecībai savā ziņā ir līdzīga Deivida Linča TV seriāla “Twin Peaks” varoņa aģenta Deila Kūpera pielietotajai Tibetiešu metodei, kura aptver prāta un ķermeņa sadarbību darbojoties ciešā saskaņā ar visdziļāko intuīciju (sk. http://www.youtube.com/watch?v=vrb51EGXGqs).
Māksliniekam ieliekot sevi gleznas četrstūra laukuma apstrādē, apzinātiem un nojaušamiem tēliem savstarpēji mijiedarbojoties rodas daudznozīmīgs un iedarbīgs vizuāls vēstījums. Gustava Filipsona darbi ir kā mušķērāji, kuri, skatītājam ļaujoties, iedarbojas dažādos veidos. Visprecīzāk šos darbus būtu dēvēt par iluzionistiem. Gustava Filipsona darbu brīnums ir telpas parādīšanās plaknē. Taču šo efektu neveido perspektīva.
Gustavs Filipsons ar izcilību absolvēja LMA Glezniecības nodaļu. 2007. gadā Gustavs Filipsons piedalījās izstādē “Candy Bomber / Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā”, kurā pirmo plašāko atzinību guva daudzi šobrīd jau atzīti Latvijas jaunie gleznotāji. Pirmo nozīmīgāko starptautisko atzinību Gustavs Filipsons guva šī gada sākumā kopā ar gleznotāju Mārtiņu Ignātu mākslas telpā “Konschthaus Beim Engel” Luksemburgā iekārtojot izstādi “See as – see in”. Izstāde tapa sadarbībā ar kuratori Filinu Vagneri.
Izstāde būs skatāma no 9. līdz 31. jūlijam.



NABAKLAB Art Vol. 4 - Gustava Filipsona izstāde "Iluzionisti"
Edgars Āboliņš, 05.07.2010. 16:47


0 | +5
9. jūlijā plkst.: 19:00 Nabaklab gleznotājs Gustava Filipsons atklās izstādi „Iluzionisti". Izstāde būs skatāma no 9. līdz 31. jūlijam.


Gustava Filipsona darbi ir abstrakti un iluzori. Jaunā mākslinieka domāšanas un darbības metode asociējas ar ieskatīšanos tumsā, kurā acij pakāpeniski aprodot ar gaismas trūkumu atklājas arvien jaunas šķietami neredzamās ainas detaļas. Šī tumsa asociējas ar nezināmo, nesaprotamo un neizskaidrojamo. Savukārt raudzīšanās izzūdošajā gaismā ir prāta centieni to aptvert.

Veltot koncentrētu uzmanību Gustava Filipsona darbiem, skatītājam atklājas sākotnēji nepamanīti tēli, to struktūras un saistība vērienīgā kopainā.

Radot darbus par redzamo un neredzamo Gustavs Filipsons izmanto visu viņam pieejamo līdzekļu arsenālu. Mākslinieks ieklausās sevī, koncentrē uztveri, domā, sapņo, redz, jūt un neaizmirst arī par intuīciju. Gustavs Filipsons atzīstas, ka: „ļauj saviem sākotnējiem tēliem kustēties un pārvietoties gleznā darba gaitā atklājot jaunu tēlu parādīšanos – it kā iejaukšanos, kas vēlāk likumsakarīgi iekļaujas darba kopējā ainā." Gustava Filipsona pieeja glezniecībai savā ziņā ir līdzīga Deivida Linča TV seriāla Twin peaks varoņa aģenta Deila Kūpera pielietotajai Tibetiešu metodei, kura aptver prāta un ķermeņa sadarbību darbojoties ciešā saskaņā ar visdziļāko intuīciju (sk. http://www.youtube.com/watch?v=vrb51EGXGqs).

Māksliniekam ieliekot sevi gleznas četrstūra laukuma apstrādē, apzinātiem un nojaušamiem tēliem savstarpēji mijiedarbojoties rodas daudznozīmīgs un iedarbīgs vizuāls vēstījums. Gustava Filipsona darbi ir kā mušķērāji, kuri, skatītājam ļaujoties, iedarbojas dažādos veidos. Visprecīzāk šos darbus būtu dēvēt par iluzionistiem. Gustava Filipsona darbu brīnums ir telpas parādīšanās plaknē. Taču šo efektu neveido perspektīva.

Gustavs Filipsons ar izcilību absolvēja LMA Glezniecības nodaļu. 2007. gadā Gustavs Filipsons piedalījās izstādē Candy Bomber / Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā, kurā pirmo plašāko atzinību guva daudzi šobrīd jau atzīti Latvijas jaunie gleznotāji. Pirmo nozīmīgāko starptautisko atzinību Gustavs Filipsons guva šī gada sākumā kopā ar gleznotāju Mārtiņu Ignātu mākslas telpā „Konschthaus Beim Engel" Luksemburgā iekārtojot izstādi See as – see in. Izstāde tapa sadarbībā ar kuratori Filinu Vagneri. Plašāku informāciju par izstādi See as – see in lūdzam skatīt http://www.studija.lv/?parent=2684 un http://studija.lv/en/?parent=955 .

www.nabaklab.lv



Atklāta Gustava Filipsona personālizstāde «Melnā dominante»
«Apollo», izklaide@apollo.lv
Ceturtdiena, 28. oktobris (2010) 12:32   
Izstāžu zālē «Pinakotēka» no 16.oktobra līdz 9.novembrim skatāma Gustava Filipsona personālizstāde «Melnā dominante».


Publicitātes foto.
Tūkstošiem niansēs - melnā krāsa atdzīvojas abstrakti figuratīvās kompozīcijās. Ar šo darbu kolekciju Gustavs Filipsons  šovasar iekaroja Luksemburgas prasīgo publiku un saņēma ļoti komplimentāras atsauksmes no profesionāliem eiropas mākslas kritiķiem. Pārliecinoša ekspresīva glezniecība ar bezkompromisa melnā dominanti apliecina autora briedumu un radošo potenciālu.Tie nav daudzsološi savas  vietas meklējuni komercgalerijās Eiropas kultūras kontekstā , bet reāli novērtēti panākumi.

Izstāžu ēkas «Pinakotēka» darba laiks: 12.00 - 20.00. Vairāk informācija mājaslapā: «pinakoteka.lv». Tālrunis: 67319347. 



Gustava Filipsona izstāde ”Iluzionisti”
Edgars Āboliņš, "Nabaklab"
09.07.2010 - 31.07.2010

9. jūlijā plkst. 19:00 "Nabaklab" gleznotājs Gustavs Filipsons atklāj izstādi „Iluzionisti”.



Gustava Filipsona darbi ir abstrakti un iluzori. Jaunā mākslinieka domāšanas un darbības metode asociējas ar ieskatīšanos tumsā, kurā acij pakāpeniski aprodot ar gaismas trūkumu atklājas arvien jaunas šķietami neredzamās ainas detaļas. Šī tumsa asociējas ar nezināmo, nesaprotamo un neizskaidrojamo. Savukārt raudzīšanās izzūdošajā gaismā ir prāta centieni to aptvert.

Veltot koncentrētu uzmanību Gustava Filipsona darbiem, skatītājam atklājas sākotnēji nepamanīti tēli, to struktūras un saistība vērienīgā kopainā.

Radot darbus par redzamo un neredzamo Gustavs Filipsons izmanto visu viņam pieejamo līdzekļu arsenālu. Mākslinieks ieklausās sevī, koncentrē uztveri, domā, sapņo, redz, jūt un neaizmirst arī par intuīciju. Gustavs Filipsons atzīstas, ka: „ļauj saviem sākotnējiem tēliem kustēties un pārvietoties gleznā darba gaitā atklājot jaunu tēlu parādīšanos – it kā iejaukšanos, kas vēlāk likumsakarīgi iekļaujas darba kopējā ainā.” Gustava Filipsona pieeja glezniecībai savā ziņā ir līdzīga Deivida Linča TV seriāla Twin peaks varoņa aģenta Deila Kūpera pielietotajai Tibetiešu metodei, kura aptver prāta un ķermeņa sadarbību darbojoties ciešā saskaņā ar visdziļāko intuīciju (sk. http://www.youtube.com/watch?v=vrb51EGXGqs).

Māksliniekam ieliekot sevi gleznas četrstūra laukuma apstrādē, apzinātiem un nojaušamiem tēliem savstarpēji mijiedarbojoties rodas daudznozīmīgs un iedarbīgs vizuāls vēstījums. Gustava Filipsona darbi ir kā mušķērāji, kuri, skatītājam ļaujoties, iedarbojas dažādos veidos. Visprecīzāk šos darbus būtu dēvēt par iluzionistiem. Gustava Filipsona darbu brīnums ir telpas parādīšanās plaknē. Taču šo efektu neveido perspektīva.

Gustavs Filipsons ar izcilību absolvēja LMA Glezniecības nodaļu. 2007. gadā viņš piedalījās izstādē "Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā" (Candy Bomber) , kurā pirmo plašāko atzinību guva daudzi šobrīd jau atzīti Latvijas jaunie gleznotāji. Pirmo nozīmīgāko starptautisko atzinību Gustavs Filipsons guva šī gada sākumā kopā ar gleznotāju Mārtiņu Ignātu mākslas telpā Konschthaus Beim Engel Luksemburgā, iekārtojot izstādi See as – see in. Izstāde tapa sadarbībā ar kuratori Filinu Vagneri. Plašāku informāciju par izstādi See as – see in lūdzam skatīt http://www.studija.lv/?parent=2684 un http://studija.lv/en/?parent=955 .

www.nabaklab.lv




'Pinakotēkā' skatāma Gustava Filipsona 'Melnā dominante'

Foto: Gustavs Filipsons
www.DELFI.lv
27. oktobris 2010 12:54
 Drukāt   Nosūtīt draugam   Ziņot redaktoram   Komentāri  (4)
Izstāžu zālē "Pinakotēka" līdz 9.novembrim skatāma Gustava Filipsona personālizstāde "Melnā dominante", portālam "Delfi" pavēstīja "Pinakotēkas" pārstāvji

Izstādē tūkstošiem niansēs - melnā krāsa atdzīvojas abstrakti figuratīvās kompozīcijās.

Ar šo darbu kolekciju Gustavs Filipsons šovasar iekaroja Luksemburgas prasīgo publiku un saņēma ļoti komplimentāras atsauksmes no profesionāliem eiropas mākslas kritiķiem. Pārliecinoša ekspresīva glezniecība ar bezkompromisa melnā dominanti apliecina autora briedumu un radošo potenciālu. Tie nav daudzsološi savas vietas meklējuni komercgalerijās Eiropas kultūras kontekstā , bet reāli novērtēti panākumi.




Gustavs Filipsons ir abstrakcionists. Tēlojums viņa darbos ienāk reti, parasti viņa gleznas ir tīras abstrakcijas. Lai arī vienmēr saņēmis labu vērtējumu, Gustavs Filipsons piedalījies izstādēs reti un plašākai auditorijai ir maz zināms. Latvijas Mākslas akadēmiju Gustavs Filipsons absolvējis ar izcilību, bet pēc tam veselu gadu glezniecībai nav pievērsies. No nedaudzajiem publicētajiem un plašāk pazīstamajiem darbiem rodas priekšstats par melnās krāsas dominanti Gustava Filipsona daiļradē. Jāatzīmē, ka lielformāta darbi, kuros viņš izmanto tikai melno krāsu, tiešām ir ļoti ekspresīvi un iespaidīgi. Tomēr savā glezniecībā Gustavs Filipsons apzināti nevairās nedz krāsas, nedz tēlainības, kas reizēm veidojas pati, piemēram, darbā “Brūce”. No šīs kompozīcijas izaug tēli – šamanis, ievainots zirgs, vilks. Tēli, kuri sākotnēji nemaz nav bijuši iecerēti un bez paša mākslinieka komentāriem, iespējams, tā arī paliktu nenolasīti. Vēstījums, gluži kā citos Gustava Filipsona darbos, šeit nav galvenais. Gustavs Filipsons sevi kā gleznotāju ir atradis abstrakcijās, bet nevēlēšanās pakļauties sabiedrības gaumei mudina viņu nevis turpināt radīt gleznas manierē, kura guvusi publikas atsaucību, bet pievērsties aizvien jauniem mākslinieciskajiem meklējumiem. Zīmīgi, ka Gustavu Filipsonu pamanījis arī igauņu mākslas kolekcionārs Mati Milliuss, kas pazīstams ar savu spēju atrast talantīgus un daudzsološus gleznotājus.

Ilze Jakuša-Kreituse